Vai zinājāt, ka pēc 2024. gada datiem aptuveni 9% (188 597 ha) no kopējās lauksaimniecībā izmantojamā zemes bija pamesta un neapsaimniekota? Šī tendence visizteiktākā ir Latgalē, jo īpaši pierobežas reģionos, kur ekonomiskā attīstība jau ilgstoši ir lēna.
Lauksaimniecības zemes apsaimniekošana prasa ne tikai rūpīgu darbu, bet arī finansiālus ieguldījumus un laiku. Ko darīt, ja lauksaimniecības zemes jau ilgstoši ir neapsaimniekotas un aizaugušas?
Praktiski risinājumi neizmantotai lauksaimniecības zemei
Lai arī sākotnēji tā nešķiet, tomēr aizaugusi lauksaimniecības zeme ir vērtīga. Atkarībā no īpašnieka mērķiem, zemes kvalitātes un pieejamajiem resursiem, to iespējams izmantot dažādos veidos.
Viena no lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas iespējām ir teritorijas attīrīšana un atjaunošana lauksaimnieciskai izmantošanai. Pēc krūmu un nevēlamo koku nozāģēšanas, zemi var izmantot kultūraugu audzēšanai, pļavu ierīkošanai vai lopu ganīšanai.
Mazāk auglīgās teritorijās var audzēt, piemēram, kārklus, kas paredzēti biomasas ieguvei. Savukārt vietās, kur lauksaimniecība nav prioritāte, iespējams veidot bioloģiskās daudzveidības teritorijas, saglabājot dabiskās dzīvotnes un veicinot augu un dzīvnieku sugu daudzveidību.
Ja aktīva lauksaimniecības zemes apsaimniekošana nav plānota, piemērots risinājums ir ļaut teritorijai attīstīties dabiski – veidojoties mežam vai krūmājam, kas kalpo par vērtīgu dzīvotni daudzām augu un dzīvnieku sugām. Tāpat iespējams teritoriju mērķtiecīgi apmežot, kas ilgākā laika periodā sniegs finansiālu labumu.
Lauksaimniecības zemes transformācija mežā – ko izvēlēties?
Izvēloties lauksaimniecības zemes apmežot, jāsaprot, kādu apmežošanu izvēlēties un kas konkrētajā īpašumā būs izdevīgāks. Pastāv divi galvenie apmežošanas veidi – plantāciju mežs vai klasiskā mežaudze.
Plantāciju mežs – ātra raža un lauksaimniecības zemes saglabāšana
Meža likums nosaka, ka plantāciju meži ir ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes. Šādu mežu mērķis ir īsā periodā iegūt maksimālu ražu, tāpēc lauksaimniecības zemē tiek iestādītas ātraudzīgas koku sugas, kas jau pēc 10-15 gadiem ir cērtamas (piemēram, apse).
Plantāciju meža priekšrocības:
- nav jāmaina lauksaimniecības zemes izmantošanas veids;
- neattiecas Meža likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība;
- pēc plantāciju meža nociršanas tās platībā atļauts atkārtoti ierīkot plantāciju mežaudzi.
Tas nozīmē, ka, iestādot plantāciju mežu, zeme var palikt kā lauksaimniecības zeme. Pēc koku nociršanas īpašumu iespējams atkal izmantot lauksaimnieciskajai darbībai.
Klasiskā mežaudze – ilgtspējīgs un ekoloģiski daudzveidīgs risinājums
Galvenā atšķirība starp plantāciju mežu un klasisko mežaudzi ir obligāta zemes lietošanas veida maiņa – no lauksaimniecības zemes uz meža zemi. Tas nozīmē, ka uz īpašumu turpmāk attieksies Meža likumā noteiktās prasības, un to vairs nevarēs atgriezt lauksaimniecībā izmantojamās zemes statusā.
Tomēr klasiskās mežaudzes lielākā priekšrocība ir tā, ka, izvēloties kvalitatīvu stādmateriālu, tiek iegūts ekoloģiski daudzveidīgs mežs, kas ilgtermiņā sniedz lielāku finansiālo ieguvumu.
Pieredze un uzticamība – Latvijas Mežu fonds
Pareizi apsaimniekota, aizaugusi lauksaimniecības zeme var kļūt gan par ienākumu avotu, gan vērtīgu ieguldījumu nākotnē. Izvēloties piemērotāko risinājumu, svarīgi ņemt vērā zemes kvalitāti, atrašanās vietu, normatīvo regulējumu un ilgtermiņa mērķus.
Lai jūs varētu veikt pārdomātu un gudru lēmumu, sākotnēji ieteicams konsultēties ar uzticamu un pieredzējušu sadarbības partneri. Latvijas Mežu fonds palīdzēs izvēlēties piemērotāko risinājumu, lai aizaugusi lauksaimniecības zeme kļūtu par pelnošu īpašumu un ilgtermiņa investīciju.
Ja vēlaties īpašumu pārdot, Latvijas Mežu fonds iepērk lauksaimniecības zemes, piedāvājot godīgu novērtēšanu un vienkāršu īpašuma pārdošanas procesu. Sazinieties ar mums un saņemiet individuālu konsultāciju par piemērotāko risinājumu aizaugušas lauksaimniecības zemes apsaimniekošanai!
