Mežu īpašniekiem ir dažādi uzskati par to, kādam jābūt labam mežam. Tomēr ir pierādījies,
ka meža kvalitāti un vērtību vairo tieši regulāra un apdomāta kopšana. Citiem vārdiem sakot, labi apsaimniekots mežs aug griezdamies un sniedz gan sirdsmieru, ka īpašumā viss ir kārtībā, gan ilgtermiņa ieguvumus, ko novērtēs arī nākamās paaudzes.
Tomēr, pirms ķerties pie darbarīkiem,
svarīgi atcerēties – mežā viss jādara ar prātu.
Lai pārliecinātos, ka prātīga meža kopšana ir vērtīgs lēmums, esam sagatavojuši dažus noderīgus argumentus.
1. Ilgstoši atstājot mežu savā vaļā, tas laika gaitā var kļūt par aizsargājamu teritoriju. Mežā var sāk dzīvot retas dzīvnieku un putnu sugas un parādīties īpaši aizsargājamas putnu ligzdošanas vietas. Tāpat tajā var sākt augt maz izplatītas augu un sēņu sugas. Rezultātā īpašumam var piemērot apsaimniekošanas liegumus, un iespējas izmantot meža ieguvumus nākotnē samazinās.
2. Nekoptā mežā pastāv lielāka iespēja, ka tajā savairosies dažādi bīstami kaitēkļi. Viens no negantākajiem kaitniekiem Latvijas mežos ir egļu astoņzobu mizgrauzis. Vasarā tas uzdarbojas divās paaudzēs un var izpostīt pat veselas egļu audzes. [1]
3. Visiem zināms, ka meža svarīgākā izejviela ir koksne. Jo kvalitatīvāka tā ir, jo mežs vērtīgāks. Lai koksni padarītu raženāku un spēcīgāku, kokiem ir jārada pēc iespējas labvēlīgāki apstākļi augšanai. Piemēram, jāatbrīvo vieta, kur pilnvērtīgi attīstīties to vainagiem. Rezultātā koku lapotnē efektīvāk var notikt fotosintēzes process – vairāk piekļūt saule, piesaistīties ogļskābā gāze un koksnē labāk uzkrāties barības vielas. Ja koka vainagu un sakņu sistēmu nomāc citi koki, tas var sākt nīkuļot un ar laiku iet bojā. [2]
4. Visiem uzlabotu koksnes kvalitāti, tāpat svarīgi kokus mežā kopt atbilstoši to sugu īpatnībām. Piemēram, saulmīļiem, tādiem kāparastā priede, āra bērzs [3] un citiem, jānodrošina pietiekama vieta saulē, bet ēnmīļiem, piemēram, eglei, – tumšāki apstākļi kāda cita koka paēnā. Būtiski arī saprast, kuras sugas kokus mežā plānots iekopt kā galvenos. [4]
5. Koptam mežam ir skaidri saredzamas robežas arī ar apkārtējiem īpašumiem. Tās atzīmē ar speciālām robežzīmēm un spilgtām vīzurstigas atzīmēm uz kokiem vai stigmietiņiem. Tomēr meža saimnieks sava īpašuma pusē vīzurstigas atzīmju vietā var izveidot arī robežstigu pus metra vai metra platumā. [5] Šāda meža pārzināšana rada papildu sirdsmieru un skaidrību arī citiem.
Atliek vien secināt – prātīgi kopts mežs spēs sniegt pilnīgāku tā vērtības potenciālu, kontrolējot tā vēlamos un nevēlamos iemītniekus, koki tajā augs labāk, koksne būs veselīgāka, spēcīgāka un raženāka, un saimniekam tas dos daudz sakārtotāku un stabilāku sajūtu, kā arī pārliecību, ka mežā viss ir kārtībā.
Lai meža darbi izdodas!
LATVIJAS MEŽU FONDS